Gaidi mani Salou!

Nu, tad beidzot es varu to rakstīt. Nu, tad beidzot es skaidri zinu, ko darīšu vasarā. Es to pavadīšu tur, kur visvairāk gribēju doties, tieši tā, Spānijā, nelielā pilsētiņā Salou. Izbaudot sauli, jūru, karstu laiku... Visu, ko šī valsts man spēj piedāvāt. :) Protams, pa starpai es arī pastrādāšu. :D
Vispār es sen nebiju jutusies tik laimīga kā pagājušās nedēļas pirmdienas vakarā, kad saņēmu ziņu, ka mani dokumenti ir aizgājuši līdz Spānijai un viņi tos sūta atpakaļ. Es biju gatava lēkāt un spiegt, tik žēl, ka bija tik vēls un biju mājās. :/ :D Bet iekšēji es līksmoju kā negudra. ^^
Starp citu, biļetes turp jau arī iegādātas un 21. jūnijā ap 22:00 vakarā es lidoju uz savu pirmo pieturu vasaras neaizmirstamajā ceļojumā. Dodos uz Oksfordu apciemot māsu, jo es taču beidzot esmu kļuvusi par tanti... Vai tas nav lieliski? Šajā gadā notiek tikai lieliskas lietas, par ko man ir neizsakāmi liels prieks. Es tikai ceru, ka pēc šiem lielajiem priekiem nenāks liela bedre.
Pēc mazās mīlules Emīlijas un māšeles apciemojumu es dodos uz Barcelonu, no kurienes uz Slaou. Ak, jel. Tas tiešām piepildās!

Jā, pagājušā nedēļā sāku strādāt arī savā prakses vietā. Teikšu tā - nav īsti tas, ko gaidīju vai gribēju, bet vismaz kaut kāda papildus pieredze man būs. Varbūt pēcāk būšu noderīga darba tirgū. :D Lai gan par darba tirgu te, Latvijā, nedomāju tuvāko divu gadu laikā. Es vēl gribu izbaudīt visas iespējas, ko man piedāvā dzīve, Eiropa un citas pēkšņas iespējas. Vēl daudz ko redzēt, daudz kur būt. ^^

Tas tad arī īsumā viss šajā ārkārtīgi pozitīvajā ierakstā. Neuztraucieties, droši vien drīz es atgriezīšos ar dusmīgu/bēdīgu ierakstu un jūs sapratīsiet - Madara is back. :D